Foto – dreamstime.com
Nē, nemudināšu lietot Prozaku vai Paksilu, jo zinu, ka ieroču pret depresiju un nomāktību mēs katra/s spējam radīt un atrast pati/s. Laikā, kad dienas kļūst īsākas un līdz ar tumsu, miglu un lietu (kurš, par laimi, mūs apciemojis reti) arvien biežāk gribas paskumt un padrūmoties, saglabāt lielisku garastāvokli un atrast iedvesmu priekam mēdz būt pagrūts uzdevums. Pastāstīšu par tiem antidepresantiem, kurus šoruden lietoju es. Redzēs, kā veiksies līdz ziemas beigām, bet šobrīd to efektivitāte ir pierādījusies.
Kādā jaukā dienā caur daudzajiem jautājumiem un neskaidrībām nāca atklāsme, ka vienīgā mīlestības un rūpju garantija, ko kāds man var sniegt, ir manējā pret sevi pašu. Ar to kopā atnāca arī vēlme ļoti parūpēties par sevi – palutināt un sagādāt visu pašu labāko. Ticu visuma likumam, ka pie mums atnāk tas, ko ar savām domām esam piesaistījuši. Tad nu es vēlos pašas labākās un skaistākās emocijas un lietas – pārsteidzošākos piedzīvojumus, aizraujošākās teātra un operas izrādes, garšīgākās kūciņas un burvīgākās šalles. Šķiet, ka visums mani pavisam labi dzird, jo resursu pietiek it visam.
Vēl viens no maniem pretdepresijas „slepenajiem ieročiem” ir ļaušanās emocijām. Iepriekš man bija vēlme cīnīties un nekavējoties iznīcināt ikvienu drūmumu un beziemesla skumjas. Bija grūti un nereti arī nerezultatīvi. Pamēģināju, kā tas ir, ja ļauj tam visam plūst un laisties, kur tas vēlas. Atklāju, ka pēc kāda brīža nomāktība un skumjas aizplūst nezināmā virzienā. Šķiet, ka tās emocijas ir kā tāds spītīgs bērns, kurš niķojas, kamēr to mēģina ielikt rāmī un pārlauzt niķi. Saņemot atļauju darīt, ko vēlas, tās pārstāj dīdīties un traucēt.
Pētījumi par iepirkšanās un laimes izjūtas savstarpējām attiecībām nespēj rast vienprātību. Manuprāt, tās abas iet kopā pavisam labi. Tikai ar vienu nosacījumu – ja es iegādājos lietas, kas man patiešām ļoti, ļoti patīk. Pirms pāris dienām manā garderobē parādījās burvīgs, oranžs mētelis. Prieks par to mani apciemo ikreiz, kad uzmetu tam aci (un pirmajās dienās tas notiek regulāri). Ja es būtu atnesusi mājās 5 lietas, kas man patiktu tā, pa pusei, mans prieks nebūtu ne tuvu šim. Līdz ar to varu teikt droši – iepirkšanās dara laimīgu, ja vien tiek pirktas īstās lietas, nevis laime meklēta pirkšanas procesā un jaunu mantu iegūšanā.
Manā dabā mēdz būt norūpēties par darbiem un pienākumiem. Un stress ir viens no efektīvākajiem nomāktības kareivjiem. Lai ārpus darba laika nenomāktu sevi ar to, vizualizēju, kā darbi lidinās debesīs kā putni – paši par sevi, brīvi, bez manis. Un ka mēs visi šobrīd jūtamies labāk viens bez otra. Pienāk brīdis, kad esmu atpūtusies un arī darba putni atgriežas – tas ir prieka pilns un iedvesmojošs brīdis.
Iepriekšējā mēneša GEO numura tēma bija laimes izjūta. Pētījumu desmitiem gadu garumā galvenā atziņa ir tāda, ka ne darbs, ne karjera un bagātība nespēj sniegt tādu piepildījuma sajūta dzīves garumā kā tuvas un sirsnīgas attiecības. Līdz ar to telefonsarunas vai satikšanās ar draugiem un ģimeni ir mana lielā antidepresanta tablete. Un vēl man ir paveicies no sirds iemīlēties. Tagad zinu, ka taureņi un kamenes var lidot un zumēt pilnā sparā arī rudenī.
Lūk, šie ir mani antidepresanti. Katrai/m no mums ir savējie, īpašie. Kā atrast savus īstos? Parunāties ar sevi un pajautāt. Un nenobīties, ja atbildē sadzirdi pārāk daudz prasību un pārāk grandiozas vajadzības. Nav jāizdara nekas īpašs, lai to nopelnītu – to visu drīkst gribēt un var dabūt jau tagad!
Paldies par jauko rakstu!
Iedvesmojošs raksts!